otrdiena


Nosalt ir ārkārtīgi nepatīkami.It īpaši stundu stāvot pieturā un gaidot īsto tramvaju,kamēr garām brauc tik daudzi,silti un vilinoši piedāvājumi.Bet nē,tad būtu jāpārsēžas.Shit.Skats uz VEF'u un LMT "lielo" māju,kur rāda,ka ārā ir -4°.. TIKAI,bet tomēr vējš un sniegs cērtas acīs un aukstums skrien pār kauliem.Mīļā Teika,mīlestība pret šo rajonu,bet tomēr..gandrīz nekas mani ar to vairs nesaista.Diemžēl.
Gaidot tramvaju domas šādas un tādas,taču prāts ilgāk par dažām sekundēm neapstājas ne pie vienas.Reāli sanāk..domu karuselis,kas griežas un griežas uz apli,un katrā aplī ir jauna doma klāt.Ir vēlēšanās turpināt par to domāt,taču ir jau nākamā,kas arī ir tikpat aizraujoša kā iepriekšējā..Maucība.Domas neliek mierā un tas ir visai dīvaini,ņemot vērā,ka smadzenēm vajadzēja jau sen "izmest erroru".
Interesanta paskata večuks pienāk klāt un paprasa cigareti,neko darīt,pēdējo pīpēju,paciņa turpat sniegā mētājas,piedāvāju šim jau aizsākto,taču izrādījies ne tik piedzēries un lādzīgs vīrs,tas pasaka,ka iešot tālāk,lai jau man pīpējās.Ak,labā sirds.
Liela vēlēšanās apsēsties,siltumā,aizmigt,varbūt arī neaizmigt,taču noteikti atpūsties.Atpūta ir ļoti nepieciešama,un pat ne iedzeršana piesmēķētā underground bārā,vai turpretim gulēšana..nē,nē,man šķietami ir vajadīga garīga atpūta.. and guess what? - i need help with that one..

sestdiena

Esmu patiesi brīva.
Man vairs nav nekāda iemesla dzīvot:viss ko biju domājusi ir iziris,citu neko iztēloties nespēju.Esmu vēl jauna diezgan.Pietiekami daudz spēka man ir,lai sāktu visu no gala.Bet ar ko lai sāk?!Tikai tagad saprotu cik ļoti biju paļāvusies nemainīgajai laika plūsmai.Cik ātri šis laiks ir aizgājis,aizskrējis.
Esmu viena un brīva.Brīvība man nedaudz atgādina nāvi,nerunāšu nemaz par vientulību un tās sekām.