Esmu patiesi brīva.
Man vairs nav nekāda iemesla dzīvot:viss ko biju domājusi ir iziris,citu neko iztēloties nespēju.Esmu vēl jauna diezgan.Pietiekami daudz spēka man ir,lai sāktu visu no gala.Bet ar ko lai sāk?!Tikai tagad saprotu cik ļoti biju paļāvusies nemainīgajai laika plūsmai.Cik ātri šis laiks ir aizgājis,aizskrējis.
Esmu viena un brīva.Brīvība man nedaudz atgādina nāvi,nerunāšu nemaz par vientulību un tās sekām.